“Bitīšu” grupas projekts “No sīpola līdz lociņiem” ir pietuvojies finišam. Tagad pats gardākais brīdis – lociņmaizītes! Bet kā tas viss sākās?

 

Pavasaris parasti ir tas laiks, kad sāk gribēties kaut ko svaigu, zaļu un veselīgu. Un šogad ziema tāda pavasarīga…

 

Ar bērniem domājām kas tas varētu būt. Idejas gan nebija daudz, tāpēc pēc skolotājas ieteikuma nolēmām stādīt sīpolus. Vēl jānoskaidro ko no tā mēs varētu mācīties un, kas nepieciešams darbam. Nospriežam, ka nepieciešama zeme, trauciņš stādīšanai un sīpols. Skolotāja apņemas to visu sagādāt. Domāts, darīts – sākās lielā stādīšana. Jāsaka, ka darbs mums iet no rokas. Lai būtu interesantāk, uzzīmējam gan sīpolu meitenes, gan zēnus.

Un tagad tik lielā gaidīšana!

 

Trešajā dienā sīpoliem parādās saknītes – mazas, baltas, bet projekta beigās tās ir tik lielas un daudz, ka zemi nevar redzēt trauciņos. Tas bija tik ātri. Bet tie lociņi! Kā neaug, tā neaug… Beidzot!! Pirmie lociņi parādās Martas sīpolam. Tas nu tagad ir mūsu grupas čempions. Kāds īsts un neviltots prieks! Un tad jau arī pārējie bērni sagaidījuši savus lolojumus. Katru dienu savs sīpoliņš tiek apmīļots, samērīts ar citiem, laistīts un gaidīts.

 

Un nu jau arī lociņi izstiepušies gari un veselīgi.

 

Tagad tik jāmēra atkal – šoreiz ar nosacītiem mēriem (Lego klucīšiem un gliemežvākiem). Nu re! Esam iemācījušies arī mērīt.

Tagad tik jāiemācās pagatavot lociņu maizītes. To iemācīties tīrais nieks! Viens un divi sagriežam lociņus, uzsmērējam maizītei sviestu, iemērcam lociņos un uzberam nedaudz sāli. Mmm, cik garšīgi. Nu, vai iekārdinājām?

 

Esam iemācījušies dažas dzīvei noderīgas lietas, esam iemācījušies pacietību, kopā būšanas prieku un prieku par savu veikumu.

 

Lai Jums un mums stipra veselība un…

Tādēļ katru dien`, ēdam lokus vien!

 

 

Skolotājas Indra Ģērķe un Inga Tīrule