Kādā saulainā un nedaudz vējainā piektdienas pēcpusdienā Jaunmārupē mūs visus, “Pūcīšu” bērnus un viņu ģimenes, sagaidīja kāds jauks pārsteigums. Ciemos pie mums bija atlidojis burvīgs ciemiņš, vislabākais bērnu draugs pasaulē – Karlsons, kas dzīvo uz jumta.

Mēs, vecāki, ar Karlsonu jau bijām reiz tikušies, bet tas bija pirms krietna laiciņa. Arī bērni Karlsonu jau bija paspējuši iepazīt un iemīļot, katru dienu pirms miega klausoties audzinātāju Indras un Zignas lasītajā grāmatā par Karlsonu – šo bezgala eleganto un pieklājīgo būtni, kurš nevienu neatstāj vienaldzīgu.

Viņš ar savu klātbūtni mums katram ļāva sajusties īpaši, arī Brālītim, arī Tev un man. Klausoties viņa balsī un vērojot viņa darbus, ne nedarbus, mēs ļāvāmies aizmirsties, smieties no sirds, just līdzi nervozajai Bokas jaunkundzei un iedrošināt Brālīti. Mēs visi kopā bijām kā viena liela ģimene, pēc kuras Karlsons vienmēr tik ļoti ilgojās.

Piektdiena bija Ģimeņu diena, kad mēs aizmukām no ikdienas skrējiena un steigas un veltījām laiku viens otram, noskatoties burvīgu izrādi, piedaloties ļoti draudzīgās sporta aktivitātēs, saņemot sveicienus Māmiņdienā un notiesājot bērnu un audzinātāju ceptās četras tortes. Vai dzirdi, Karlson, četras tortes?

Liels paldies sakām “Pūcīšu” audzinātājām Indrai Ģērķei un Zignai Staņko, auklītei Zaigai Savickai, sporta skolotājai Rutai Ļesņičajai, “Pienenīšu” audzinātājai Baibai Strēlei un “Bitīšu” audzinātājai Aigai Bērziņai! Paldies muzikālajai skolotājai Sindijai Tropai un visiem, kas darīja, lai šī pēcpusdiena izdotos! Bildes Undīnes mamma