Pirmā dienā pēc brīvlaika bija rosīga un radoša! Skolēnu padomes pārstāvji izpētīja, kas ir Helovīna svētki un aktīvi paši rosījās, lai padarītu svētkus interesantus un rotātu skolas pagalmu Helovīna vakarā.
Skolēni sadalīja darbus citi pētīja un izzināja interneta resursus, kas īsti ir Helovīns, kā radušies šie svētki, kāpēc tiek svinēti! Kāpēc tieši šādi simboli tiek izmantoti! Drosmīgākie ļāvās radošām izpausmēm un ķeras pie ķepīgā ķirbju grebšanas darba!
Skolēnu padome
Neliela informācija, kas ir šie par svētkiem!
Helovīnus, toreiz gan ar citu nosaukumu, svinējuši senie ķelti un balti, kas 31. oktobri uzskatījuši par sava veida Jauno gadu, kad iestājas gada tumšā puse. Tika uzskatīts, ka šai naktī mirušo pasaules vārti it kā paveras uz dzīvo pasauli. Šai naktī senie ķelti un balti zīlēja nākotni un vilka atbaidošus tērpus, lai aizbaidītu mošķus.
19. gadsimtā Visu Svēto Dienu atzina arī kristīgā baznīca – tā izplatījās Eiropā un tālāk ar īru ceļotājiem nonāca Amerikā, kur šie svētki ieguva mūsdienu nosaukumu un (sākuma nosaukums – Allhallowmas) noskaņu – izgrebti ķirbji ar svecītēm, un bērni, pārģērbušies par briesmoņiem, diedelē saldumus. Tas gan notika aptuveni 20. gadsimta trīsdesmitajos gados.
Helovīnu galvenais simbols – izgrebts ķirbis, pirmsākumos bija izgrebts kartupelis. Šis kartupelis nāk no senas īru leģendas par vīru vārdā Džeks, kas vairākas reizes piemānīja Nāvi un Sātanu. Džeks dzīves laikā bija uzdzīvotājs, tādēļ viņu pēc nāves neuzņēma debesīs, arī ellē viņu neuzņēma – krāpšanas dēļ. Džekam piešķīra kartupeli un kvēlojošu ogli un sūtīja tumšā naktī klīst pa pasauli. Džeks izgreba kartupelim tukšu vidu un pa vidu ielika ogli, lai kartupelis kalpo kā laterna. Un tā nu viņam jāklīst pa pasauli, jo mieru nevar gūt ne debesīs, ne ellē. Šī leģenda sasniedza arī Ameriku, kartupelis ātri vien tika aizstāts ar ķirbi, jo tas bija vieglāk izgrebjams, un arī svecīte tajā izskatījās daudz labāk. Šos ķirbjus nodēvēja par Džeko laternām un lika un joprojām liek māju logos, lai gari vieglāk varētu atrast ceļu. (informācija iegūta: http://ipasi.espati.lv)