Sasveicināšanās ir bijusi cilvēku uzvedības sastāvdaļa visās kultūrās no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Dažādos laikos un sabiedrībās mainās vien sasveicināšanās veids. Taču sveicināšanās formas ir atšķirīgas dažādās valstīs un tās neaprobežojas tikai ar valodas palīdzību, bet papildus pievienojas arī žesti.

 

Minēšu dažus piemērus:

  • Argentīnā, pirmo reizi satiekot cilvēku, pieklājīgi ir pielikt savu labo vaigu pie otra cilvēka vaiga, izveidojot skūpsta skaņu.
  • Pirmais, ko apgūst mācoties ķīniešu valodā, ir sveiciens. “Nin Hao” nozīmē “Sveiks”, sasveicinoties tie noliecas uz priekšu. Šāds sveiciens simbolizē cieņu.
  • Franču sveiciens izpaužas caur skūpstu uz vaiga. Reizēm cilvēki skūpsta vaigu pat četras reizes.
  • Japāņi, izrunājot vārdu “Ohayou”, paklanās otra priekšā. Tas ir veids kā viņi izrāda cieņu pret vecākiem cilvēkiem un citiem ikdienā satiktajiem.
  • Mūsdienās formālās situācijās Latvijā sarokojās un apmainījās ar smaidiem. Bija arī pierasts sasveicināties apskāviena veidā, taču esošā pandēmijas situācija valstī apskāvienus un sarokošanos ierobežo, bet smaids paslēpjas zem maskas un nav pamanāms.

 

Tāpēc atgādināšu, kā ir pieņemts sveicināties Latvijā:

  • Mutiski jaunākais cilvēks pirmais uzrunā gados vecāko, saka ”Labrīt”, “Labdien” “Labvakar”. Skolēns pirmais sveicina visus pieaugušos skolā, arī nepazīstamus cilvēkus. Vīrietis mutiski sasveicinās pirmais ar sievieti. Ar nepazīstamiem cilvēkiem sasveicinās visur, piemēram, ieejot skolā, iekāpjot liftā, ieejot telpā, iekāpjot lidmašīnā, autobusā.
  • Sasveicinoties teikt “Labdien” var visas 24 stundas. Iesaka lietot uzrunas formu – “Sveiki”, ar pazīstamiem cilvēkiem. Tuvākajiem draugiem, privātā pasākumā varam teikt arī “Čau”.
  • Mājsēdē pavadītais laiks ir atradinājis mūs no sveicināšanās, rītos ienākot skolā un ikdienā. Skanīgais “Labrīt” un “Labdien” bieži vien ierušinājušies zem maskām guļ visu dienu.
  • Noderēs atcerēties, ka sasveicināšanās ir laipns žests, kas patiesībā neko nemaksā un neuzliek nekādas papildus saistības, un ar to ikdienā mēs varam iepriecināt līdzcilvēkus, tādējādi uzlabot arī paši savu garastāvokli, kā arī stiprināt priekšstatu par sevi kā pieklājīgu cilvēku!

 

Izglītības psiholoģe Ilona Laizāne

0 Komentāri

Leave a Comment