Šobrīd mūsu valstī un daudzviet pasaulē ir krīzes situācija. Tas ir nozīmē, ka mums visiem jāievēro dažādi piesardzības pasākumi, lai mūs visus pasargātu un ierobežotu konkrētā vīrusa tālāku izplatību.

Kā tas ietekmē skolēnus, viņu vecākus un  izglītības iestādē strādājošos? Vistiešākajā veidā, jo esam spiesti pilnībā mainīt savu gan profesionālo, gan ikdienas rutīnu un pārkārtot visu darba organizāciju.

Mūsu skolas bērns ir skolēns, kurš ir pieradis mācīties klātienē skolā/grupā, ik dienu klausoties skolotājā, uzdodot jautājumus, lūdzot padomus kādu praktisku uzdevumu izpildē. Skolotāja klātbūtne viņam ir ļoti nozīmīga. Šobrīd ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem un viņu vecākiem ir pilnībā jāpielāgojas jaunai mācīšanās pieejai, kas tik īsā laikā ir liels izaicinājums. Iespējams, ka daļai no viņiem jau ir attīstījuši šādas attālinātās mācīšanās prasmes un tas viņiem problēmas nesagādā, bet lielākajai daļai pašdisciplīnas un cilvēciskā kontakta trūkums var tās radīt. Tādēļ šobrīd vairāk kā jebkad skolas administrācija, skolotāji, atbalsta personāls  ir pieejami e-pastā, e-klasē un “viena zvana” attālumā, viņi operatīvi atbildēs uz visiem skolēnu un skolēnu vecāku jautājumiem.

Mūsu skolas bērniem  ir vecāki, brāļi, māsas, vecvecāki un draugi. Viņi satraucas par viņu veselību un drošību. Iespējams, ja kāds no ģimenes locekļiem atrodas karantīnā, un skolēni viņiem sniedz palīdzību. Iespējams, mūsu skolēniem ir paaugstināts stresa līmenis no radušās situācijas, līdzīgi kā daudziem mums skolā strādājošajiem. Iespējams, viņiem mājās ir radušies papildus pienākumi, jo nākas pavadīt vairāk laika ar saviem mazajiem brāļiem un māsām. … Šādu nosacījumu ir daudz, tāpēc mācību apjoms ne vienmēr viņu prioritāšu sarakstā būs pirmajā vietā. Un ne jau tāpēc, ka mums būtu slikti un nemotivēti skolēni, bet gan tāpēc, ka mūsu skolēni ir atbildīgi un labi cilvēki.

Būsim piemērs saviem bērniem, skolēniem, vecākiem, kolēģiem un ievērosim noteikumus, kā rūpēties par sevi un par sabiedrību epidēmijas apstākļos.

Atgādināsim viens otram, ka jāievēro fiziskā distancēšanās, bet arī atcerēsimies, ka mūsu garīgajai veselībai ir vajadzīgs, sazināties ar klases biedriem, kolēģiem, draugiem organizējot attālinātas saziņas  grupas.

Ilona Laizāne