Pēdējaā projekta dalībvalstu tikšanās un pieredzes apmaiņas brauciens uz Ziemeļīrijas pilsētas Armas skolu St Malachy’s Primary School laikā no 2015. gada 22.aprīļa līdz 27.aprīlim.Pirmajā vizītes dienā tikāmies ar Ziemeļīrijas partnervalsts projekta koordinatoru un skolas darbiniekiem. Došanās apskates tūrē uz vienu no Īrijas ievērojamākajām vietām Nūgreindžu – diženāko Rietumeiropas megalīta perioda pieminekli. Ņūgreindžas kapeņu komplekss Boines upes ielejā aptuveni 5 jūdzes no Droghedas ir viens no diženākajiem Rietumeiropas megalīta perioda pieminekļiem. 1993.gadā Ņūgreindža un tuvējie Nautas un Dautas kapukalni ierakstīti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā sevišķi izcili kultūrvēsturiski objekti. Šīs kapenes ir mītiska pirmatnējo cilvēku kulta vieta, kur pirmsķeltu tauta apglabājusi valdniekus. Kapenes ir aptuveni 11 metrus augstas, diametrā sasniedz 79 līdz 85 metrus. Ņūgreindža būvēta ap 3200.g.p.m.ē., tātad vairāk nekā 600 gadus pirms Gīzas piramīdas Ēģiptē un 1000 gadus pirms Stounhendžas Anglijā. Kurgānu veido divas viena otrai perpendikulāras galerijas, kas vidū krusto viena otru, radot krustveida ejas. Katra galerija sastāv no divām līdz 3 metru augstu akmens bluķu rindām un ir pārsegta ar lielām akmens plāksnēm. Abas galerijas apbērtas ar zemi. Šādi izveidots apaļš pakalns tiek saukts par kurgānu. Zinātnieki ilgi centās rast izskaidrojumu šādu celtņu būvēšanas nepieciešamībai. Tas savukārt nozīmē, ka cilvēkam šīs būves nozīmēja ļoti daudz. Uz akmeņiem atrasti dekoratīvi motīvi: loki, spirāles, arkas, čūskveida līnijas, aplīši ar punktu vidū, zigzagi, rombi, starainās jeb zvaigznīšu formas, paralēlās līnijas. Populārākie motīvi ir zigzagi. Sevišķu interesi izraisa spirāles. Daudzie aplīši ar stariem liecina, ka īru senči godinājuši un pielūguši sauli. Viens no izskaidrojumiem – senā cilvēka dzīvē liela loma bija reliģijai, viņš gatavojās dzīvei pēc nāves. Šīs celtnes saistījās ar cilvēka ticību augšāmcelšanās idejai. To apstiprina fakts, ka ieeja kurgānos orientēta uz to punktu debesīs, kur ziemas saulgriežu rītā parādās saule. Tā kā šis brīdis iezīmē dabas pamošanos, tad simboliski tas nozīmē arī jaunas dzīvības sākumu. Šo ideju apstiprina arī tas, ka kromlehi orientēti uz saules parādīšanos vasaras saulgriežu rītā.
Otrajā vizītes dienā jau no paša rīta puses devāmies uz Armas pilsētas skolu St Malachy’s sākumskolu. Lielākā daļā skolas Īrijā ir katoļu skolas. Ierodoties skolā, mūs sagaidīja skolas mācītājs. Mēs visi tikām uzņemti skolas aktu zālē, kurā bija pulcējušies visi skolas skolotāji un skolēni. Visus projekta dalībniekus svinīgi sveica skolas direktors un skolas mācītājs. Bērni bija sagatavojuši dažādus priekšnesumus – tradicionālās īru dziesmas un dejas. Skolēni un skolotāji spēlēja dažādus instrumentus. Aktu zāle bija rotāta ar projekta laikā veidotajiem skolēnu darbiem par katras dalībvalsts saulgriežu tradīcijām. Pēc svinīgā pasākuma mēs devāmies vērot atklātās stundas dažādās klasēs un apskatīt mācību telpas. Kā īpaši nozīmīgu mums rādīja īru valodas stundu, kurā bērni apgūst šo valodu caur dziesmām un rotaļām. Skolā mācās dažādi bērni, satikām skolēnus no Polijas un Lietuvas. Šie bērni bija priecīgi sarunāties ar mūsu projekta partneriem.
Dienas otrajā pusē skolas direktors mūs iepazīstināja ar īru izglītības sistēmu un situāciju skolās. Pēc prezentācijas projekta dalībniekiem svinīgi tika pasniegti sertifikāti, kā arī projekta partneri apmainījās ar piemiņas suvenīriem. Katra projekta dalībvalsts atskaitījās par paveikto pēc Turcijas vizītes un rādīja skolēnu sniegumu, iepazīstot Turcijas saulgriežu tradīcijas, veidojot mozaīku rakstus un mācoties tradicionālās dejas. Pēc konferences visi projekta dalībnieki devās pie pilsētas mēra. Pieņemšanā pats mērs nevarēja piedalīties, bet mūs laipni uzņēma mēra vietnieks, kuram katras valsts pārstāvis pastāstīja par sevi un pasniedz piemiņas lietas no savas valsts. Dienas noslēgumā mums bija iespēja klausīties īru mūziku un dzirdēt īru dziesmas. Tās mums spēlēja skolas skolotāji ar savām ģimenēm un draugiem. Arī mēs prezentējām savas valsts dziesmu.
Trešajā vizītes dienā jau no paša rīta devāmies uz Ziemeļīrijas lielāko pilsētu Belfāstu, Tur mūs sagaidīja gids – profesors, kurš ilgus gadus pēta miera jēdzienu. Viņš mūs iepazīstināja ar šīs pilsētas vēsturisko izcelsmi, iepazīstināja ar īru dzīvi pagājušajā gadsimtā. Apmeklējām visas Belfāstas pilsētas vietas, kurās redzamas katoļu un luterāņu kauju liecības – milzīgas 8 metrus augstas sienas, kritušo piemiņas vietas un ložu pēdas māju sienās. Katra šī vardarbības liecība ir rotāta ar mākslas darbiem, kas uzrunā cilvēkus būt saskaņā un mierā. Pilsētas sienas un lielie plakāti palikuši spilgtā atmiņā, un liek mums katram novērtēt, kas mums ir svarīgs un sargājams.
Ceturtajā vizītes dienā devāmies apskates tūrē uz Ziemeļīrijas pašu ziemeļu krastu, kurā ir apskatāma brīnišķīga ainava un dabas veidojumi. Milža dambis (angļu: Giant’s Causeway, īru: Clochán an Aifir vai Clochán na bhFomhórach) ir 6 km garš bazalta kolonnu zemesrags, kas atrodas Ziemeļīrijas krastā tās ziemeļos apmēram 40 km uz ziemeļaustrumiem no Deri. Šis dambis ir radies vulkāna izvirduma rezultātā pirms 62 – 65 miljoniem gadu. Bazalta kolonnu masīvs kļuva plaši pazīstams kā „ astotais pasaules brīnums” ap 1700. gadu, kad te ieradās liels skaits interesentu. Aptuveni aprēķini liecina, ka masīvs sastāv no apmēram 40 000 bazalta kolonnu. Lielākā daļa to ir sešstūrainas, bet ir atrodamas arī piecu, septiņu un astoņu šķautņu kolonnas. Tās ir 38-51 cm lielas diametrā un līdz 25 m augstas. Atrodas aptuveni 100 metru augstumā. 1986. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un atzīts par ceturto izcilāko dabas brīnumu Apvienotajā Karalistē. Kā jau ierasts, šādas vietas vienmēr ir apvītas ar leģendām. Viena no tām vēsta, ka Milžu dambi izveidoja leģendārais milzis Fionn mac Cumhaill kā ceļu uz Skotiju, lai dotos cīņā ar skotu milzi Benandonner. Īrs esot aizmidzis, pirms sasniedzis Skotiju, tāpēc skotu milzis devies viņu meklēt. Fionn sieva Oonagh, lai glābtu vīru, ietinusi to segā, lai izskatītos, ka guļošais ir bērns. Kad Benandonner, kurš patiesībā bijis daudz reizes lielāks par savu konkurentu, ieraudzījis milzīgo „bērnu” un iedomājoties, cik liels gan ir tā tēvs, panikā meties bēgt. Baidoties no tā, ka īrs viņam varētu sekot, viņš nojaucis daļu no dambja. Apmeklējām, apskatījām un pārgājām pāri virvju tiltam (Carrick-a-Rede Rope Bridge), kas ved pāri klinšu aizai. Tas ir vairāk kā 200 gadus vecs lašu zvejnieku tilts.
Projekta vizītes noslēgumā visi projekta dalībnieki veica projekta kopīgo izvērtējumu, izteica pateicības par sadarbību visiem skolotājiem un arī skolēniem par radošo darbību, apsprieda projekta gala atskaites veidošanu un dalījās ar piedzīvoto un gūto projekta laikā. Visi šķīrāmies ar gandarījuma sajūtu par labi padarītu darbu.