Turcijas vizīte notika laikā no 12.februāra līdz 17.februārim. Ieradāmies Kilis pilsētā, mūs sagaida Kilis skolas  Cemil Çetin İlkokulu projekta koordinators un komanda. Vizītes pirmajā dienā devāmies apskates tūrē pa Kilis vecpilsētu, apskatījām arhitektūras pieminekļus – senās ielas, mošejas un minoretus. Apskates laikā tikām iepazīstināti ar Kilis apgabala tradīcijām, izveidošanās un attīstības vēsturi, kultūru slāņu veidošanos. Apskatījām Kilis pilsētas apkārtni, katrs zemes gabaliņš, akmeņains vai kalnains, ir apstrādāts. Visur, kur vien veras skatiens, redzami olīvkoku un pistāciju koku dārzi. Zemnieki pārdomāti izmanto zemes pleķīšus, it visur starp kokiem, redzamas zemo melno vīnogu apgrieztie zari.
Vakara pusē apmeklējām pilsētas Jaunatnes centru, kurā notiek dažādas aktivitātes – mākslas, radošo darbu izstādes, darbnīcas u.c. aktivitātes jauniešiem un pieaugušajiem. Šajā jaunatnes centrā mēs, visi projekta dalībnieki, kopīgi izveidojām  – katrs apgleznojot savu sektoru no kopējā logo. Katra valsts centās veidot pēc iespējas interesantāku un krāsaināku savu sektoru, kopā saliekot izveidojās vienreizējs logo. Pēc tam visas partnervalstis tikās svētku vakariņās, kurās tika apspriesti notikumu, kas risinājušies kopš pēdējās tikšanās reizes.
Otrajā vizītes dienā jau no paša rīta puses devāmies uz netālu esošo Gaziantepas pilsētu. Šīs pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz 2 miljonus. Apskatījām pilsētas arhitektūru – Romiešu impērijas un Osmaņu impērijas atstātās vēstures liecības. Apskatījām pilsētas universitāti. Viesojāmies šī reģiona lielākajā zooloģiskajā dārzā, kurā mērķtiecīgi tiek izglītoti bērni par dzīvnieku valsts daudzveidību. Gaziantepas vecpilsētā apskatījām pilsētas cietoksni un pilskalnu, paviesojāmies vienā no lielākajām alām zem pils cietokšņa, kurā šobrīd iekārtots suvenīru veikaliņš un tējnīca. Apmeklējām pie cietokšņa pakājē esošo tirgu, kurā iepazinām turku metālkalšanas tradīcijas un apskatījām ar rokām darinātos, metālgriezumos greznotos traukus. Apmeklējām vairākas meistardarbnīcas, kurās amatnieki gatavo īpašus turkiem raksturīgus ādas apavus, paklājus un rotaslietas. Pārsteidza vislielākā dažādība ar pašu laukos izaudzēto graudaugu, riekstu, garšvielu un dārzeņu bagātība.
Vēlākajā dienas daļā apmeklējām Gaziantepas mozaīku muzeju, kurš ir Turcijas lielākais mozaīku muzejs. Tas ir izvietots divās lielās ēkās un ir apskatāmi reālā lieluma mozaīkas, kuras savā laikā rotājušas ēku grīdas un sienas. Mozaīku elementos saskatāmi dažādi elementi, kuri attēlo saules lomu un nozīmīgumu cilvēku dzīvē. Šie rakstu elementi vērojami romiešu. Hellēņu atstātajās liecībās un arī Osmaņu impērijas atstātajās mākslas un arhitektūras liecībās. Guvām jaunu skatījumu un iedvesmu turku kultūras atspoguļošanai mūsu skolā.
Trešās vizītes dienas sākumā devāmies uz piejūras reģiona pilsētu Hataju. Šīs pilsētas apkārtnē sastopam senas liecības no Bizantijas kultūras. Gida vadībā apmeklējām arhitektūras un mākslas muzeju, kurā iepazinām Turcijas dienvidrietumu reģiona attīstību no alu laikmeta līdz mūsdienām. Šajā apgabalā saplūdušas vairākas ticības un ir sastopamas kristiešu un musulmaņu vēsturiskās liecības. Kā viens no šādiem vēstures lieciniekiem ir pirmā kristiešu baznīca, kas izveidota klintī – Sv.Pētera baznīca. Alā veidotā baznīca tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kristiešu baznīcu, uz kuru arī mūsdienās katru gadu 29.jūnijā sabrauc kristieši no visas pasaules. Par baznīcas izveides pirmsākumiem tiek uzskatīts 4 -5 gadsimts. Šajā reģionā, Hıdırbey ciematā, apskatījām vēl vienu kristiešu vēstures liecinieku – Mozus koku. Tas ir 1600 gadus vecs kļavas koks ar lielu dobumu. Saskaņā ar leģendu, koks, kas pazīstams kā “Mūsas Aǧacı,” vai “Mozus koks,” izauga no Mozus nūjas, kad viņš to nolika uz zemes, lai pieliektos un padzertos upes ūdeni. Devāmies uz netālo Harbiye pilsētu un apmeklējām šīs pilsētas ūdenskritumu. Vakıflı ciematā apskatījām vienīgo šī reģiona armēņu ciematu un dzīvesveidu.
Ceturtās vizītes dienas sākumā viesojāmies pie Kilis pilsētas mēra, kurš mūs laipni uzņēma, izstāstīja par aktuālākajiem jautājumiem Kilis pilsētā, akcentējot šīs pilsētas īpašu situāciju saistībā ar sīriešu bēgļu lielo īpatsvaru pilsētā. Katra projekta dalībvalsts prezentēja savu valsti un skolu, pasniedzām piemiņas lietas par savu valsti un novadu.
Dienas gaitā tikāmies ar izglītības jomas vadītāju un visa reģiona gubernatoru, kurš izklāstīja mums Turcijas izglītības virzību un reformas, politiskās situācijas sarežģītību reģionā, drošības prasībām un attīstību. Katrs projekta partneris prezentēja savu valsti un skolu. Vēlāk notika dalībvalstu uzņemšana Kilis skolā. Ierodoties skolā, mūs sagaida ar mūziku, tiek spēlēti turku nacionālie instrumenti. Skolēni sagatavojuši tautisko deju priekšnesumu, ko dejo mūzikas instrumentu pavadībā. Priekšnesumu vēroja visi skolas skolēni, skolotāji un vecāki. Visi pulcējās ap dejotājiem, kad viņi ir beiguši savu deju, skolotāji demonstrēja savu prasmi nacionālajās dejās, aicināja arī mūsu iesaistīties un iemācīties dejas elementus. Arī skolas aktu zālē mūs sagaidīja skolēnu priekšnesums, uz skatuves bija kāpuši paši mazākie skolēni, kuri prasmīgi parādīja mums divas viņu tradicionālās dejas. Apskatījām skolas mācību telpas. Visās klasēs redzējām projekta dalībvalstu stendus un saulgriežu tradīciju  materiālu no katras iepriekšējās vizītes. Viesošanās noslēgumā mēs pasniedzām skolas direktoram suvenīrus un citas piemiņas lietas no Latvijas un Mārupes. Vakarā notika partnervalstu konference, kurā katra dalībvalsts, izņemot Spāniju, kas šajā vizītē neņēma dalību, prezentēja padarīto pēc pēdējās tikšanās reizes Grieķijā. Projektā iesaistītie skolotāji un skolēni bija sagatavojuši grieķu saulgriežu tradīcijas, rotaļas, dziesmas un dejas. Konferences noslēgumā visi partneri vienojās par nākamās, pēdējās noslēguma, vizītes uzdevumiem un laikiem Apvienotajā Karalistē.

Turcijas vizītes fotostāsta 1.daļa, 2.daļa, 3.daļu un 4 daļa