24.maijā 5.a, 5.b, 5.c, 5.d, 5.e, 6.a, 6.b, 6.c, 8.a klašu skolēniem skolā notika projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001 „Karjeras atbalsts izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” pasākums “Veru durvis uz teātra aktiera profesiju”, kurā skolēni iepazinās ar teātra aktiera profesiju un karjeru, profesijas izvēli, studiju iespējām, noslogotību, darba pienākumiem, īpašībām, vērtībām, attieksmēm, kādām jāpiemīt teātra aktiera profesijā. Skolēniem notika arī praktiskā aktivitāte, kurā bija iespējams izzināt teātra profesijas nianses, kādas prasmes un iemaņas nepieciešamas, lai kļūtu par teātra aktieri/improvizatoru, iegūtu daudzveidīgas prasmes attīstot teātra aktiera karjeru, un lai izprastu, kā tas noderēs karjeras veidošanā.   Tika apgūtas sadarbības prasmes, spēja uztvert otra runas tempu, domu gājienu, lai veidotos jēgpilns dialogs. Profesionāls improvizators analizēja katras grupas uzstāšanās prasmes, norādot virzienus, kuros ir jāpilnveido konkrētās prasmes.

 

Skolēnu atziņas:

  • Es sapratu, ka jau šobrīd vajag komunicēt ar klases biedriem un mācīties runāt, nekautrēties.
  • Šajā pasākumā tuvāk iepazinu improvizācijas teātra aktiera profesiju. Man patika koncentrēšanās uzdevums, stāstīšanas uzdevums, kurā katram bija jāpastāsta viens teikums, lai veidotos stāstiņš. Uzzināju, ka improvizācijas teātra aktieriem nav iepriekšēja scenārija vai plāna, kā uzstāties uz skatuves. Tāpēc jau tā arī ir improvizācija – viņi visu izdomā uz vietas. Vērtīgs bija koncentrēšanās uzdevums, kurā mums bija jāspēj atcerēties iepriekš teikto vārdu. Mana galvenā atziņa – dari visu, kas tev patīk un tevi aizrauj, nebaidies no tā, ka sākumā tev nesanāk. Es nevēlētos nākotnē strādāt par aktrisi/improvizatori, jo neesmu atvērts, komunikabls cilvēks. Nākamajā mācību gadā vēlētos izzināt arhitekta, mākslinieka, konditora un fotogrāfa profesijas.
  • Bija interesants pasākums, jo es iepazinu aktiera profesiju un sāku tajā vairāk iedziļināties, un domāju, ka varētu iet mācīties aktiermākslu.
  • Aktiera profesijā ļoti jāstrādā ar publiku, tāpēc es domāju, ka es nevēlētos strādāt šādā profesijā, jo neesmu pietiekami drosmīga un nespētu uzstāties publikas priekšā.
  • Es negribētu būt par aktieri, jo man nepatīk būt uzmanības centrā. Amerikā es varētu strādāt par aktieri, jo tur labi nopelna un tur var kļūt slavens.
  • Man patika pasākums, jo varēja uzzināt vairāk par improvizācijas teātra aktiera profesiju. Es uzzināju, ar ko ikdienā nodarbojas improvizatori ,un to, kā viņi mācās. Es nevēlētos strādāt par aktrisi/improvizatori, jo es par šo profesiju neinteresējos, un man liekas, ka man šī profesija nepadotos. Nākamajā mācību gadā es gribētu izzināt vetārsta un detektīva profesijas.
  • No šī pasākuma ieguvu  un uzzināju to, ka cilvēki var būt saistīti ar savu sapņu profesiju arī netiešā veidā un šī būtībā ir arī mana galvenā atziņa. Es nevēlētos strādāt ne par aktieri, ne par improvizatoru, jo tas nav manos interešu lokos, kā arī tas mani nepiesaista un neinteresē.
  • Es sapratu to, ka strādāt improvizācijas teātrī nemaz nav tik viegli, jo tev jāzina, kā runāt ar cilvēkiem dažādās situācijās. Es gribētu strādāt par aktrisi, jo es eju uz teātra pulciņu un man tur patīk. Dažreiz kad jāuzstājas tad ir bail, bet esmu iemācījusies nebaidīties no skatītājiem. Es vēlētos nākamgad izzināt skolotājas profesiju.
  • Es iemācījos labāk sadarboties un man patika savstarpējās spēles.

 

Apkopoja Solvita Lauzēja, pedagoģe karjeras konsultante