1.b klasē notika īpaša un izzinoša tikšanās – pie mums viesojās Augusta mamma Ilze Prūse, kura šobrīd strādā par padomnieci Klimata un enerģētikas ministrijā.

Ilze bērniem pastāstīja par savu ikdienas darbu, tā nozīmi un to, kāpēc ir svarīgi rūpēties par Latviju un tās nākotni. Viņa skaidroja, ka viens no viņas darba uzdevumiem ir aizstāvēt Latvijas intereses, sadarboties ar citu valstu pārstāvjiem un kopīgi meklēt risinājumus, kas būtu piemēroti mūsu valstij.

“Es aizstāvu to, kas svarīgs Latvijai!” – tā Ilze raksturoja savu darbu. Viņa salīdzināja to ar klases pārstāvēšanu: gluži tāpat kā klasē ir jāpastāsta citiem, kas mums nepieciešams, arī valsts līmenī ir jāprot izskaidrot savas vajadzības, uzklausīt citus un vienoties par kopīgiem risinājumiem. Svarīgi ir arī laikus pamanīt un censties novērst tādas darbības, kas Latvijai nebūtu vēlamas.

Īpaši interesanti bija uzzināt, ka Ilzes profesionālais ceļš vides aizsardzības jomā sākās jau pirms aptuveni 20 gadiem, kad viņa Latvijā strādāja pie ozona slāņa aizsardzības jautājumiem.

Ozona slānis – Zemes neredzamais vairogs

Bērni uzzināja, kas ir ozona slānis un kāpēc tas ir tik svarīgs ikvienam no mums.

Ozons ir gāze, kuras molekulu veido trīs skābekļa atomi (O₃). Lielākā daļa atmosfēras ozona atrodas stratosfērā, aptuveni 15–35 kilometru augstumā virs Zemes. Ozona slānis nav ciets jumts, bet gan atmosfēras daļa, kurā ozona koncentrācija ir lielāka.

Tā galvenais uzdevums ir aizturēt lielāko daļu Saules kaitīgā ultravioletā (UV) starojuma, tādējādi pasargājot cilvēkus, dzīvniekus un augus.

Viens no pārsteidzošākajiem faktiem – ja visu atmosfērā esošo ozonu saspiestu kopā, veidotos tikai aptuveni 3 milimetrus biezs slānis! Lai gan tas ir tik plāns, tā nozīme dzīvības aizsardzībā ir milzīga.

Ilze pastāstīja arī par to, kas ozona slānim kaitē. Dažas cilvēku radītas ķīmiskās vielas, kuru sastāvā ir hlors vai broms, veicina ozona noārdīšanos. Bērni uzzināja, ka bieži dzirdētais apzīmējums “ozona caurums” patiesībā nenozīmē īstu caurumu debesīs, bet gan vietu, kur ozona slānis ir kļuvis ļoti plāns. Visizteiktākā ozona slāņa noārdīšanās novērojama virs Antarktīdas Dienvidu puslodes pavasarī.

Kā zinātnieki to visu noskaidro? Ar satelītu palīdzību iegūtie dati tiek pārvērsti krāsu kartēs. Tajās zilā un violetā krāsa apzīmē vietas, kur ozona ir mazāk, savukārt dzeltenā un sarkanā – vietas, kur tā ir vairāk.

Arī valstis var sadarboties, lai aizsargātu Zemi!

Bērniem bija interesanti uzzināt, ka pasaules valstis ir spējušas vienoties par kopīgu rīcību. 1987. gadā tika pieņemts Monreālas protokols – starptautiska vienošanās, kuras mērķis ir pakāpeniski ierobežot ozona slāni noārdošo vielu izmantošanu.

Bet kā ikviens no mums var palīdzēt?

• Vecus ledusskapjus, kondicionierus un citas dzesēšanas iekārtas nodot tam paredzētās vietās.
• Iekārtu remontu uzticēt apmācītiem speciālistiem.
• Izvēlēties drošākas vielas un iekārtas.
• Atbildīgi izturēties pret apkārtējo vidi.

Vēl viens interesants fakts, ko bērni uzzināja, – ozons var būt gan mūsu draugs, gan ienaidnieks. Augstu debesīs ozona slānis mūs sargā no kaitīgā UV starojuma, bet pie pašas Zemes pārāk liels ozona daudzums ir gaisa piesārņojums, kas var kaitēt cilvēku veselībai un dzīvībai.

Tikšanās bija lieliska iespēja bērniem tuvāk iepazīt pieaugušo darba pasauli, saprast, kā tiek pārstāvētas Latvijas intereses, un uzzināt, cik nozīmīga ir starptautiskā sadarbība vides aizsardzībā.

Bērni guva vērtīgu atziņu – arī šķietami mazas lietas, ko darām ikdienā, var palīdzēt rūpēties par mūsu planētu!

Sirsnīgs paldies Ilzei Prūsei par interesanto, aizraujošo un izglītojošo stāstījumu, atsaucību un laiku, ko veltīja 1.b klases bērniem!

Kitija Baņukalne – Ozoliņa